Meksika

Kad braukt?

[frame u=”8″ align=”right”]http://airtour.lv/wp-content/uploads/meksika-586x266.jpg[/frame]

Meksikā, atkarībā no augstuma virs jūras līmeņa, vēja un auksto straumju plūsmām no Atlantijas okeāna, ir tropiskais un mērenais klimats. Tropiskais klimats valda Jukatanas pussalas piekrastē un Meksikas dienvidu rajonos. Apgabalos, kas atrodas 900 metru augstumā virs jūras līmeņa, klimats ir mērens.

Lielāko Meksikas teritorijas daļu raksturo sausi laika apstākļi, tikai Meksikas līča piekrastē, no maija līdz oktobrim bagātīgi līst lietus. Vasarā un rudenī austrumu un rietumu piekraste ir pakļauta viesuļvētrām.

Janvārī vidējā temperatūra ir 14°C, maijā 20-22°C. Kankūnā, Meksikas populārākajā kūrortā, ir tropiskais klimats, vidējā temperatūra vasarā ir 25-30°C, ziemā – 22-26°C. Tūrisma sezona Meksikā ilgst visu gadu, bet labākais laiks tās apmeklēšanai ir novembrī – aprīlī (nav lietus). Lietains periods Kankūnā ir no maija līdz novembra beigām. Visvairāk nokrišņu ir augusta otrajā pusē, septembrī un oktobrī. Labākais laiks apmeklēšanai – no novembra līdz aprīlim, kad gaisa un ūdens temperatūra ir gandrīz vienāda un sasniedz apmēram +30 ° C.

Lai apvienotu atpūtu pludmalē un ekskursijas pa visu valsti, ieteicams izvēlēties rudeni, kad laika apstākļi ir ļoti patīkami un nav pārāk karsts, lai apmeklētu senās pilsētas. Turklāt šajā laikā arī parasti nav pārāk daudz tūristu. Ziema ir ideāls laiks, lai iepazītu dabas parkus.

Plašāka informācija par Meksikas klimata īpatnībām ir pieejama portālā The Best Time To Visit.

[c_6 first=”true”]

Ko apskatīt?

Meksikā ir neskaitāmi daudz interesantu apskates objektu! Mēs varam atzīmēt tikai dažus no tiem.

Dabas mīļotājiem.

Meksika ierindojas ceturtajā vietā pasaulē pēc ekosistēmu daudzveidības. Valstī ir 58 nacionālie parki un biosfēras rezervāti.[frame u=”6″ align=”right”]http://airtour.lv/wp-content/uploads/karaliskie-taureni-432x196.jpg[/frame]

Kalifornijas līcī Jūs varat vērot vaļus. Miljoniem karalisko tauriņu – vienā no dabas liegumiem Sitakuaro rajonā (Michoacan štats). Jūs varat Meksikas aizsargājamajās pludmalēs kopā ar gidu-ekologu vai saņemot īpašu Zivsaimniecības ministrijas atļauju iepazīt septiņas no pasaulē esošajām jūras bruņurupuču sugām. Dažādu jūras putnu ligzdošanas vietas – Kalifornijas līča salās sākot no Guamasa (Sonora štats) līdz La Paz (Baja California). Unikālo putnu Quetzal var aplūkot El Triunfo – biosfēras rezervātā, kas atrodas netālu no Escuintla pilsētas (Čiapas štatā).

Vara kanjons (Barranca del Cobre) atrodas ziemeļu Meksikā, netālu no El Divisadero pilsētas Chiuaua štatā. Tas ir četras reizes garāks un pusotru reizi dziļāks nekā slavenais Kolorādo kanjons. Pie kanjona ir vairāki skaisti ūdenskritumi. Popokatepetla vulkāns (Popocatepetl, 5465m) ir viens no augstākajiem kalniem Ziemeļamerikā, tas ir populārs trekeru vidū, atrodas centrālajā plakankalnē.[frame u=”6″ align=”right”]http://airtour.lv/wp-content/uploads/barranca-del-cobre-432x196.jpg[/frame]

Meksikas dienvidos atrodas lielākā tropu mežu platība uz ziemeļiem no Amazones. Visa Jukatanas pussala ir patiess dabas brīnums. Tropu meži un ganības pietuvojas līdz pat Karību jūrai, šeit atrodas otrs lielākais koraļļu rifs pasaulē. Vislielākā ekosistēmu dažādība – Sian Ka’an biosfēras rezervātā (Quintana Roo štatā) uz dienvidiem no Tulumas.

Dabas mīļotājiem noteikti jāapmeklē Shel-Ha nacionālais parks, kas atrodas 122 km no Kankūnas, Jukatanas pussalā. Šeit ir dabiskā ceļā kalnu alā izveidojies akvārijs, ūdens ieplūst tajā no pazemes upēm un jūras. Šeit varat iepazīt dažādu sugu zivis un eksotisko augu valsti. Dabas liegums Xcaret atrodas 72 km no Kankūnas, tā ir arī arheoloģiskā zona. Tā teritorijā ir eksotisko tauriņu parks, zoodārzs, botāniskais dārzs, ezers un muzejs.[frame u=”6″ align=”right”]http://airtour.lv/wp-content/uploads/kuzama-senots-432x196.jpg[/frame]

Jukatanas pussala ir atsevišķa brauciena vērta. Šo teritoriju jau apdzīvoja senie maiji pateicoties relatīvai seismiskajai drošībai un dabas daudzveidībai – tropu džungļi, upes, grotas un alas ar stalagmītiem.

Tiem, kurus interesē vēsture.

No vēsturiskajām vietām visslavenākās ir Meksikas piramīdas, kas ir izkaisītas pa visu valsts teritoriju un pieder dažādām lielām pirmskolumba laika civilizācijām.

Senās acteku pilsētas Teotivakāna (“pilsēta, kur mājo dievi”) piramīdas ir vispieejamākās, jo atrodas apmēram 50 km attālumā no mūsdienu Mehiko centra. Piramīdas šajā noslēpumainajā pilsētā izvietotas tāpat kā zvaigznes Oriona zvaigznājā, un tāpat kā daudz senākās piramīdas Gizā. Visiespaidīgākās kompleksa būves ir Saules piramīda (65 m augsta) un Mēness piramīda (42 m augsta), Ketcalkoatla templis un 40 m platais un 2 km garais Mirušo ceļš.

Čolula piramīda Mehiko tuvumā kādreiz bija lielākā planētas būve, tagad daļa no tās ir sagrauta un tās virsotnē uzcelta baznīca.

Šādas piramīdas, un ne tikai tās, Jūs redzēsiet Monte Alban, valsts dienvidu štatā Oaxaca, Jukatanas pussalas senajās svētajās pilsētās Čicenicā, Palenkē un Tulumā, kur saglabājušies nocietinājumi, tempļi, observatorijas, bumbu spēles laukumi un dažādas citas pilsētas būves, ieskaitot ūdensapgādi un kanalizāciju. Šeit Jums būs iespēja aplūkot slaveno maiju kalendāru!

Senā tolteku galvaspilsēta Tollana (mūsdienu Tula), ko ieskauj milzīgas noslēpumainu radījumu akmens galvu skulptūras. Tā vēl ir maz izpētīta, visi atklājumi vēl ir priekšā! [frame u=”6″ align=”right”]http://airtour.lv/wp-content/uploads/teotivakanas-piramidas-432x196.jpg[/frame]

Uz kalnu plato valsts centrā atrodas senās koloniālās pilsētas, kur var sajust vēstures elpu.

San Miguel de Allende pilsēta – viens no galvenajiem Jaunās Spānijas centriem. Spāņu koloniālās arhitektūras paraugs, tā tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām pilsētām Centrālajā Meksikā. Visslavenākais pilsētas tūristu apskates objekts ir rozā gotiskā draudzes baznīca Parrokija (La Parroquia), celta 1683.gadā. Kapenēs zem galvenā altāra atrodas Meksikas Neatkarības kara cīnītāju pret Spāniju (1810-1821)Felipes González un ģenerāļa Anastasio Bustamante pīšļi. Taxco, Aguascalientes, Michoacan, San Luis Potosi, Zacatecas arī ir slavenas koloniālā perioda pilsētas.

Īpašu ievērību Meksikā pelna muzeji. Lielākā bagātību krātuve, kur glabājas nenovērtējamas pirmskolumba civilizācijas dārgumi ir Mehiko Antropoloģijas muzejs.

Meksikas mākslinieki – monumentālisti Deivids Alfaro Sikeiros, Djego Rivjera, Hose Klemente Orozko – tā īpaša lapa pasaules glezniecībā. Viņu lieliskos darbus var redzēt visā valstī. Pasaulslavenā gleznotāja Frīda Kalo, viņas māja-muzejs atrodas Mehiko.

Interesants ir arī Ļeva Bronšteina (Trocka)- viena no Oktobra notikumu līderiem, muzejs. Viņš savus pēdējos mūža gadus dzīvoja Mehiko, līdz tika nogalināts ar leduscirvi pie sava rakstāmgalda.

Sporta cienītājiem.

Meksikāņi ir dedzīgi sporta cienītāji. Meksika ir vienīgā valsts, kur divreiz noticis Pasaules kauss futbolā. Slavu iemantojuši arī Meksikā notikušie Pasaules boksa čempionāti.

Ļoti populārs valstī ir beisbols, restlings, buļļu cīņas, un tradicionālais Meksikas jāšanas veids – charreria.[frame u=”6″ align=”right”]http://airtour.lv/wp-content/uploads/charreria-432x196.jpg[/frame]

Savas atpūtas laikā Meksikā Jūs varat nodarboties ar šādiem aktīvā sporta veidiem:
[checklist]

  • Visi ūdens sporta veidi – sākot no sērfošanas līdz pastaigām zem ūdens ar skafandru
  • Izjādes ar zirgiem
  • Kalnu tūrisms un klinšu kāpšana
  • Golfs
  • Makšķerēšana

[/checklist]

Labas virtuves cienītājiem.

Meksika – valsts ar augsti attīstītu ēdienu gatavošanas mākslu, šeit apvienotas Vecās un Jaunās pasaules tradīcijas. Daudzi gardēži uzskata, ka Meksikas virtuve ir labākā pasaulē. Līdztekus tīri meksikāņu ēdieniem, Jūs varat nobaudīt citu pasaules valstu labākos ēdienus, sākot no japāņu suši līdz Argentīnas steikam.[frame u=”6″ align=”right”]http://airtour.lv/wp-content/uploads/meksikas-virtuve-432x196.jpg[/frame]

[/c_6]

[c_6 last=”true”]

Kas notiek?

Svētki Meksikā.

Slavenais meksikāņu dzejnieks Oktavio Pass rakstīja: “Vienīgā greznība, kuru varam atļauties – tie ir svētki”. Nav neviena diena, lai kaut kur Meksikā neatzīmētu kādu svētā dienu vai citu notikumu – ar uguņošanu, koncertiem, ielu muzikantiem un dejām pilsētas ielās. Daži svētki nāk jau no pirmsolumba laika, dažus ieviesa katoļi – spāņu konkistadori. Visā valstī vienlaicīgi tiek atzīmēta Neatkarības diena, Mirušo diena un Svētās Jaunavas Gvadalupes diena. Daudzu svētku tradīcija ir gaiļu cīņas, bet tās notiek tikai īpaši noteiktās vietās.

Marts-aprīlis: Lieldienu nedēļa (Semana Santa). Svin visā valstī, bet ar īpašu vērienu to svin dienvidu štatos un Meksikas koloniālajā centrā: Tasco – Guerrero štatā, Patzcuaro – Michoacan štatā, San Cristobal de las Casas– Čiapas štatā, Ixtapalapa – Mehiko, kā arī visā Oaxaca štatā. Pūpolu svētdienā (Palmu svētdiena) visur notiek svinīgās procesijas, pie katoļu baznīcām pārdod palmu krustus; Lielajā piektdienā sievietes ar smaržīgu vīraku un ziediem pie Kristus un Jaunavas Marijas statujām lāpu nesēju pavadībā izpilda rituālus, viņām pievienojas dziedātāji un apmetņos ar kapucēm tērpti grēkus nožēlojoši grēcinieki. Tiek atainots Kristus krusta ceļš, kur piedalās bērni tērpti baznīcas drānās, romiešu karavīru un grēcinieku drēbēs tērpti cilvēki, kas veic sevis šaustīšanu. Dažreiz Bībeles ainas par Kristus sodīšanu tiek veidotas kā teatrāli uzvedumi. Piektdienas vakarā un Lieldienu sestdienā tiek sadedzinātas plāksnītes ar uzrakstu “Jūda” un rīkota uguņošana. Dažās pilsētās pieņemts garāmgājējus aplaistīt ar ūdeni. Kristītie Tarahumara cilts indiāņi ataino kauju starp ļauniem farizejiem un karavīriem, kas apsargā Jaunavu Mariju.

[frame u=”3″ align=”right”]http://airtour.lv/wp-content/uploads/sol-a-sol-regata-201x91.jpg[/frame]Sol a Sol Regata (aprīļa vidus), Isla Mujeres, Quintana Roo.
Tiek svinēts regates noslēgums no Sanktpēterburgas pilsētas, Floridā – ar uguņošanu, basketbola spēli un ballītēm.

Darba diena (Dia del Trabajo, 1. maijs). Arodbiedrības un politiskās partijas organizē gājienus, laukumos notiek mītiņi.

Piektais maijs (Cinco de Mayo, 5 мая). (Cinco de Mayo, 5. maijs). Pueblas kaujas atceres pasākums, meksikāņu uzvara pār franču karaspēka okupāciju 1862.gadā, ar īpašu entuziasmu šos svētkus svin Pueblas štatā.

Mātes diena (Dia del Madre, 10.maijā) – visā valstī tiek godinātas mātes, sveicot ar ziediem un dāvanām, tiek aicinātas uz svinīgajām vakariņām restorānā mariači mūzikas pavadībā.

Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētki (Corpus Christi, maijā / jūnijā). Plaši svin visā valstī. Papantlas pilsētā (Verakrusā) notiek ļoti interesants lidojošo vingrotāju – voladores priekšnesums. Tas ir sens rituāls, kas ir saistīts ar saules pielūgšanu un indiāņu ticībai auglības dieviem.

Jūras flotes diena (Dia de la Marina, 1.jūnijs). Ostas pilsētās notiek svinības par godu jūrniekiem. Oficiālais svētku centrs – Guaymas (Sonoras štats): svētku formās tērptu jūrnieku gājiens, regates, jūras parādes.

Lienco Charro (jūnijs), Mehiko. Charreria jātnieku šovs, kuri tērpušies īpašos rodeo tērpos un milzīgās sombrero. Lienco Charro notiek gandrīz katru svētdienu Chapultepec parkā . Charro nacionālā izstāde.

Guelaguetza (jūlija beigās), Oaxaca. Ļoti košs tautas deju festivāls.[frame u=”6″ align=”right”]http://airtour.lv/wp-content/uploads/guelaguetza-deju-festivals-432x196.jpg[/frame]

Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki (Dia de la Asuncion, 15. augusts). Dievkalpojumi notiek visā valstī, daudzās pilsētās ielas rotātas ar ziedu paklāju visā Jaunavas Marijas statuetes procesijas maršrutā. Viskrāšņāk šie svētki notiek Huamantla (Tlaxcala), kur tie turpinās divas nedēļas un beidzas ar rituālu buļļu atbrīvošanu, kurus izlaiž pilsētas ielās.

El Grito, Neatkarības diena (Dia de la Independencia, 15.-16. septembris). 1810. gadā tēvs Migels Idalgo izsauca aicinājumu „El Grito!” – pie ieročiem, aicinot atbrīvot Meksiku no Spānijas koloniālā jūga. Svinības par godu šim notikumam svin visā valstī, it īpaši Hidalgo, Morelia un Mehiko. 15.septembra vakarā visu Meksikas pilsētu centrālajos laukumos sākas svētki ar uguņošanu, mūziku, un ar konfeti piepildītu olu čaumalu mešanu. Katras pilsētas amatpersonas, galvaspilsētā valsts prezidents, no savas rezidences balkona atkārto saucienu „El Grito!”. Nākamajā dienā notiek parādes. Bērnus šajā dienā tērpj nacionālajos kostīmos vai neatkarību cīnītāju kostīmos.

Amerikas atklāšana (Descubrimento de America, 12. oktobris). Svinības par godu Amerikas atklāšanai pakāpeniski pārvērtās par dienu, kurā godina mūsdienu meksikāņu pirmskolumba priekštečus.

Festival International Cervantino (oktobris), Quanajuato. Viens no Meksikas kultūras kalendārā košākajiem notikumiem, ar mūziku, dejām un teātra trupu uzstāšanos, kas veltīta spāņu rakstniekam Migelam Servantesam. Tradīcija sākās 1950 –tajos gados ar studentu teātra viencēliena uzvedumu. Festivāls notiek senās pilsētas dabiskajā vidē, izmantojot senos tērpus un pat iesaistot zirgus.

Bisbee International Marlin Fishing Tournament (oktobra pēdējā nedēļa), Cabo San Lucas, Baja California Sur. Turnīra uzvarētājam tiek piešķirta ļoti liela naudas balva.

Tecate Mexicali Surf Festival (oktobris), Ensenada, Baja California Norte. Sacensībās piedalās daudz sērfotāji no ārzemēm.

Mirušo diena (Dias de Todos Santos, 31. oktobris – 1. novembris). Katoļu pasaulē populāri svētki – Visu svēto diena Meksikā kļuvuši ļoti savdabīgi un izraisa lielu ārzemnieku interesi.

Baja Mil Off Road Race Race (novembra pirmā nedēļa), Baja California. Sacīkstes šķēršļotā apvidū, kur piedalās simtiem motociklu, kravas automašīnas un pludmales bagiju no visas pasaules, no Ensenada līdz La Paz vai otrādi.

Vēršu cīņu sezona (novembris – marts). Iecienīta izklaide spāņu valodā runājošās pasaules zemēs, populārākās arēnas atrodas Mehiko, Aguascalientes, San Luis Potosi, Zacatecas.

Starptautiskais Sudraba festivāls (Feria de la Plata, novembris-decembris). Taxco. Sudraba izstrādājumu klāsts ir vienkārši pārsteidzošs, labākie sudraba juvelieri tiek apbalvoti.

Revolūcijas diena (Dia de la Revolution, 20.novembris). Mazie bērni tērpušies revolucionāru kostīmos: zēni auj zābakus, sien sarkanus lakatiņus un uzkrāso ūsas, meitenes tērpjas kā ‘lupitas’ – kuplos svārkos un rotājas ar auskariem un gredzeniem.

Sv. Cecīlijas diena (Dia de Santa Cecilia, 22. novembris). Sv. Cecīlija tiek godināta kā mūziķu patronese, viņai veltītās aktivitātes norisināsies Garibaldi laukumā Mehiko, kā arī Queretaro un Patzcuaro (Michoacan).

[frame u=”3″ align=”right”]http://airtour.lv/wp-content/uploads/puerto-escondido-serfosanas-sacensibas-201x91.jpg[/frame]Puerto Escondido International Surf Tournament (novembra pēdējā nedēļa), Puerto Escondido (Oaxaca). Starptautiskas sērfošanas sacensības, kur piedalās sportisti no Meksikas un ASV.

Svētās Dievmātes Gvadalupes diena (Dia de la Virgen de Guadalupe, 12. decembris). 1531.gadā Svētā Jaunava parādījās indiānim Huanam Diego pa ceļam uz Tepejak kalnu; viņa tiek godināts kā valsts patronese. Tūkstošiem svētceļnieku piepilda Dievmātes Gvadalupes baziliku Mehiko, visā valstī jau agri no rīta notiek dievkalpojumi, kur tiek dziedātas īpašas himnas. Zēni ietērpjas kā Huans Diego.

Posadas (16.-24. decembris). Deviņus vakarus visā Meksikā notiek gājieni ar svecēm un laternām, dziedot dziesmas – posadas, kas ataino Bībeles stāstu par Marijas un Jāzepa klejojumiem meklējot patvērumu. Katrs vakars noslēdzas ar maltīti, ikreiz citā mājā. Šo svētku raksturīga iezīme ir trauka – piñata izmantošana, trauku piepilda ar saldumiem, ietin kreppapīrā un dekorē kā zvaigzni. Piñata pakar virs mielasta dalībnieku galvām, bērni cenšas ar nūjas palīdzību rotaļlietai piekļūt. Galu galā ikviens saplēstais trauks izbirst virs galda kā saldumu, konfekšu un mandarīnu lavīna.

Noche Buena, Ziemassvētku vakars, 24. decembris.

Navidad, Ziemassvētki, 25. decembris.

Ano Nuevo – Jaunais gads, 1. janvāris.

Ano Nuevo – Zvaigznes diena – Triju Ķēniņu diena (Dia de los Santos Reyes, 6. janvāris). Meksikas bērni saņem savas ziemassvētku dāvanas no Trīs Gudrajiem, tiek gatavota kūka gredzena veidā ‘rosca de reyes’ ar žāvētiem augļiem, starp kuriem tiek paslēpta Jēzus bērniņa figūra. Daudzās pilsētās notiek dievkalpojumi un procesijas.

Feria Artesanal del Mundo Maya (februāris), Merida.
Amatnieku festivāla laikā ir lieliska iespēja novērtēt maiju kultūras tradīciju dažādību.

[frame u=”3″ align=”right”]http://airtour.lv/wp-content/uploads/karnavals-201x91.jpg[/frame]Karnevāls (Сarnival) (februāris-marts). Košs Latīņamerikas festivāls, ar dziedāšanu, dejošanu, konfeti, uguņošanu un manekenu dedzināšanu. Visaktīvāk noris ostas pilsētās La Paz, Ensenada, Baja California, Acapulco, Mazatlana (Sinaloa), Kampečē (Jukatana), kā arī par Verakrusā, Meksikas līča piekrastē.

[/c_6]

Ko atvest?

Daudziem regulāriem Meksikas viesiem, īpaši Ziemeļamerikas iedzīvotājiem, iepirkšanās ir svarīgs aktivitāte apmeklējot valsti. Daļa apmeklē dārgos modes preču veikalus – boutiques lielākajās pilsētās un prestižākajās viesnīcās, citus vilina košie ielu tirdziņi un veikali, kas pārpilni ar dīvainiem, sulīgiem, nekad neredzētiem augļiem un dārzeņiem. Veikalos cenas ir fiksētas, bet tirdziņos iespējams pakaulēties. Labāku cenu Jūs varat pajautāt prasot: Cuanto es lo menos? Tomēr jāpatur prātā, ka pērkot produktus no amatniekiem, cenā iekļautā peļņa ir minimāla. Lielie pirkumi lielveikalos var tikt piegādāti uz jūsu mājām. Ņemiet vērā, ka pirmskolumba laika priekšmetu izvešana ir aizliegta.

[frame u=”6″ align=”right”]http://airtour.lv/wp-content/uploads/meksikas-tirgus-432x196.jpg[/frame]Veikali
Veikali ir atvērti no 09.00 līdz 19.00/20.00, no pirmdienas līdz sestdienai. Mazie veikali sāk strādāt 08:00, bet butiki un mākslas galerijas – no 10.00. Lielākā daļa veikali viesnīcu zonā ir atvērti no 10.00 līdz 22.00 katru dienu, septiņas dienas nedēļā, tāpat arī lielveikali. Veikali pilsētās tiek slēgti tradicionālās “siestas” laikā no 13.00 līdz 16.00 (izņemot lielveikalus), brīvdiena – svētdiena.

VISA, MasterCard, American Express, Diner’s Club praktiski tiek pieņemtas gandrīz visos Meksikas veikalos. PVN ir iekļauts cenā. Par kredītkaršu izmantošanu parasti iekasē nelielu procentu daļu. Tūristu iecienītajos tirgos, gandrīz bez izņēmuma, pieņem tikai skaidru naudu.

Ko nopirkt? Meksikāņu tautas māksla ir ļoti daudzveidīga un atspoguļo neizsīkstošu amatnieku fantāziju un izdomu. Atmiņai no brauciena Jūs varat izvēlēties kaut ko no bezgalīgās segu un apģērbu pārpilnības no vietējiem audumiem – uipil, sarape, reboso. Vērts pievērst uzmanību keramikas šķīvjiem, krūkām, plātnītēm. Daudzus piesaista zelta, vara, sudraba izstrādājumi, zīmējumus uz amete papīra, koka maskas un mūzikas instrumenti.

Augstas kvalitātes ādas izstrādājumus Jūs varat iegādāties Leonas, Guadalaharas un Monterejas veikalos. Oriģināla dizaina apavus, jostas, somas var iegādāties gandrīz visā valstī. Gvadalaharā, San Juan de Dios tirgū pārdod izturīgas ādas sandales ar gumijas zolēm – huarache. Jalisko amatnieki izgatavo equipales – raksturīgus meksikāņu krēslus, kas gatavoti no ādas un koka.

Meksika ieņem pirmo vietu augstas kvalitātes sudraba izstrādājumu ražošanā, pie tam cenas ir zemākas kā ASV un Eiropā.

Taxco un Quanajuato un Zacatecas sudrabkaļi izgatavo gan mūsdienu, gan tradicionāla dizaina rotaslietas. Pievērsiet uzmanību, ka lētais alpaks, ko pārdod visā valstī ir tikai niķeļa sakausējums, sudrabu tas nesatur vispār!

[frame u=”6″ align=”left”]http://airtour.lv/wp-content/uploads/meksikas-suveniri-432x196.jpg[/frame]

Izdevīgi nopirkt var pusdārgakmeņus un dekoratīvos akmeņus – opālus, žadeītu, lazurītu, obsidiānu, oniksu, un citus.

Raksturīgus amatniecības izstrādājumus visizdevīgāk iespējams iegādāties vietās, kur tie ir ražoti. Lielākajā daļā reģionu centros ir vietējie mākslas saloni Casa de las Artesanias, kas ir īpaši interesanti rajonos, kuros ir saglabājušies indiāņi – Oaxaca, Puebla, Chiapa, Querrero, Michoacan un Nayarit štatos.

Katrā Meksikas pilsētā, kā likums, vienmēr darbojas segtais tirgus un reizi nedēļā – nedēļas nogales tirgus, lielajās pilsētās šie tirgi ir katrā rajonā. Papildus garšvielām, tekilai, tradicionālajiem suvenīriem un citām lietām, šie tirgi ir interesants ar savu svētku gaisotni un rotājumiem, īpaši Lieldienās un Ziemassvētkos. Un, protams, dienu pirms Mirušo dienas, kad letes ir pārpildītas ar cukura galvaskausiem un dejojošiem skeletiem.

[divider]

Apskatiet arī ceļojumus uz Meksiku, kurus šobrīd piedāvajam! Ja kas, droši dodiet ziņu!    [button link=”http://airtour.lv/kontakti” priority=”primary” size=”medium”]Sazināties ar mums[/button]

[divider]

Vispārīga informācija par Meksiku

[frame u=”3″ align=”right”]http://airtour.lv/wp-content/images/meksika-karogs.jpg[/frame]

Pilns valsts nosaukums – Meksikas Savienotās Valstis.

Meksika ir izvietota šaurumā, kas savieno Ziemeļameriku un Dienvidameriku, tā robežojas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Gvatemalu un Belizu. Rietumos Meksiku apskalo Klusais okeāns, austrumos – Karību jūra un Meksikas līcis. Valsts reljefs ir kalnains, lielāko teritorijas daļu aizņem Meksikas augstiene, kur atrodas vairākas kalnu sistēmas. Svarīgākā no tām – Rietumu Sjerramadre, sasniedzot 160 km platumā, un dažās vietās 3 km augstumu. Šī kalnu grēda apgrūtina ceļu un dzelzceļa saikni starp austrumu un rietumu krastu. Ziemeļu daļā ir sauss klimats, tāpēc galvenie augu valsts pārstāvji ir dažādu veidu kaktusi un dzeloņaini krūmi. Daudzveidīgāka veģetācija parādās centrālajā un dienvidu daļas piekrastē, kur bez kaktusiem un krūmiem var atrast mežu. Valsts dienvidu daļā ir tropu lietus meža džungļi, mitrās savannas.

Meksikas teritorijā senāk dzīvoja vairākas indiāņu civilizācijas, pēdējās no tām iznīcināja konkistadori, lai gan līdz mūsu dienām joprojām ir saglabājušās bijušā diženuma pēdas, galvenokārt arhitektūrā. Meksikas iekarošanas laikā bija ap 700 cilšu grupas, kuras apdzīvoja teritoriju, diemžēl lielākā daļa no tām nepārdzīvoja kolonizāciju, un tagad lielākā daļa iedzīvotāju ir metisi – Spānijas konkistadoru, indiāņu un daļēji melnādaino pēcteči, kas pievērsās kristietībai. Vairāk nekā puse iedzīvotāju ir koncentrēta centrālajā reģionā, kur noris galvenā valsts politiskā, ekonomiskā un kultūras dzīve. Mehiko -valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta, valsts galvenais ekonomikas un finanšu centrs.

Mehiko atrodas Meksikas dienvidos, plakankalnē 2234 metru virs jūras līmeņa. Agrāk šeit atradās varenās acteku impērijas galvaspilsēta Tenočtitlāna, kuru 1521.gadā iekaroja spāņi. Mūsdienās Mehiko ir milzīga moderna pilsēta, kas ieņem pirmo vietu pasaulē pēc iedzīvotāju skaita – apmēram 20 miljoni cilvēku.

Valsts iekārta: republika.

Valūta:
Apgrozībā ir 100, 50, 20 un 10 peso banknotes un 50, 20, 10 un 5 sentavo monētas (centi). 1 peso = 100 sentavo (centi).
Ārvalstu valūtas ievešana ir neierobežota (obligāti jādeklarē), nacionālā valūta – ne vairāk kā 5 000 peso. Atļauta ievestās ārvalstu valūtas izvešana, nacionālā valūta – ne vairāk kā 5 000 peso.
Bankas ir atvērtas no 9.00 līdz 17.00 – darba dienās un no 9.00 līdz 14.00 sestdienās. Svētdienās bankas nestrādā.
Valūtu var apmainīt lielajās viesnīcās, lidostās, valūtas maiņas punktos.

[c_6 first=”true”][google_map width=”425″ height=”350″ src=”https://maps.google.lv/maps?f=q&source=s_q&hl=en&geocode=&q=meksika&aq=&sll=56.971493,24.128656&sspn=0.406447,1.352692&t=h&ie=UTF8&hq=&hnear=Mexico&ll=23.32208,-102.128906&spn=28.016868,37.353516&z=4″]
[/c_6]

[c_6 last=”true”]

Laiks Mehiko: UTC / GMT – 6 stundas (atpaliek no Griničas laika 6 stundas). Sākot no aprīļa pirmās svētdienas līdz oktobrim – vasaras laiku. Visā valstī ir četras laika zonas.

Muita:
Aizliegts ievest: augļus, dārzeņus, augus, augu spraudeņus un sēklas, ziedus, medikamentus, kurus nelieto pasažieris, psihotropās vielas, pornogrāfiskas publikācijas.
Aizliegts izvest: arheoloģiskās vērtības, senlietas, retus putnus un dzīvniekus, to ādas un izbāzeņus, valsts valūtu vairāk nekā 10 000 ASV dolāru.
Bez muitas var izvest: personīgās preces (apģērbi, tualetes piederumi u.c.), cigaretes – 200 gab. (vai 50 cigāri, vai 250 grami tabakas), alkohols – līdz 3 litriem, sadzīves tehnika, foto-, audio-, radio un video tehnika, sporta inventārs – 1 priekšmets vienam cilvēkam, suvenīri un dāvanas, kuru vērtība nepārsniedz 300 ASV dolāru.

Elektrība:
Spriegums ir 110 volti (nepieciešams adapteris), frekvence 60 Hz.

[/c_6]

Nacionālā virtuve: Meksikāņu virtuve ar tās kulinārijas tradīcijām ir pazīstama visā pasaulē. Lielākā daļa ēdienu ir ļoti pikanti, bet garšo lieliski. Trīs raksturīgākie nacionālās virtuves ēdieni ir tortiljas – kukurūzas plācenīši, pupas un pikantais kečups.

Tako – arī ir kukurūzas plācenītis ar pildījumu, apcepts uz oglēm – vispopulārākais meksikāņu virtuves ēdiens. Pildījums atkarīgs no gaumes un izdomas – gaļa, dārzeņi, augļi, tos novieto virspusē. Vietas, kur pārdod tako, sauc par takerijām. Visā pasaulē zināma un lielu popularitāti ir ieguvusi tekila – Meksikas stiprais alkoholiskais dzēriens. Meksikas sulas, kā arī daži dārzeņi veido pamatu dažādiem atspirdzinošiem dzērieniem.

Vakariņas pašapkalpošanās restorānā izmaksā no 15 $, vidējās klases restorānā – no 25 $.

Vispārpieņemtās uzvedības normas: praktiski neatšķiras no Eiropas standartiem. Vēršoties pie cilvēka izmantojiet vārdu senjor, senjora, senjorita un profesijas vai akadēmisko nosaukumu. Satiekoties pieņemts sarokoties vai apmainīties ar skūpstu uz viena vaiga.
Apģērbs var būt visparastākais, izņemot apmeklējot baznīcas.
Pievērst uzmanību apzīmējumiem, kas aizliedz fotografēt; atcerieties, ka vietējo cilšu pārstāvjus drīkst fotografēt tikai ar viņu piekrišanu.
Labi zināmais meksikāņu mačisms reālus draudus nesagādā, tomēr vientuļām sievietēm vajadzētu atturēties apmeklēt dažas izolētus rajonus.

Muzeju darba laiks: Lielākā daļa muzeji, mākslas galerijas un arheoloģisko izrakumu vietas pieder valstij. Darba laiks 09:00-17:00, no otrdienas līdz svētdienai. Apmeklējums ir par maksu, bērniem tiek dota 50% atlaide; svētdienās ieeja bez maksas.

[divider]

Apskatiet arī ceļojumus uz Meksiku, kurus šobrīd piedāvajam! Ja kas, droši dodiet ziņu!    [button link=”http://airtour.lv/kontakti” priority=”primary” size=”medium”]Sazināties ar mums[/button]

Go top