Latviešu 
Русский 
Kad braukt?
Spānija ir viena no siltākajām valstīm Rietumeiropā. Vidējais saulaino dienu skaits ir 260-285 dienas gadā. Gada vidējā temperatūra Vidusjūras piekrastē ir 20° C. Ziemā temperatūra noslīd zem nulles parasti tikai valsts centrālajā un ziemeļu daļā. Vasarās temperatūra paceļas līdz 40° C un vairāk (no centrālās daļas līdz dienvidu krastam). Ziemeļu piekrastē temperatūra nav tik augsta – aptuveni 25° C.
Kā informē Vikipēdija, Spānijai ir raksturīga ļoti dziļas iekšējā klimata atšķirības, un tā tikai nosacīti var tikt pieskaitīta Vidusjūras klimata zonai. Šīs atšķirības izpaužas gan temperatūras, gan ikgadējo nokrišņu summas un režīmu ziņā.
Galējos ziemeļrietumos klimats ir maigs un mitrs ar vājām temperatūras svārstībām gada laikā, un lielu nokrišņu daudzumu. Pastāvīgie Atlantijas okeāna vēji atnes daudz mitruma, it īpaši ziemā, kad dominē apmācies un miglains laiks, ar smalku lietu, gandrīz bez sala un sniega. Vidējā temperatūra gada aukstākajā mēnesī ir tāda pati kā ziemeļrietumu Francijā. Vasaras ir karstas un mitras, vidējā temperatūra reti pārsniedz 16°C. Nokrišņu daudzums pārsniedz 1070 mm, un vietām sasniedz 2000 mm. Pavisam atšķirīgi apstākļi ir valsts iekšējās daļās – Vecās un Jaunās Kastīlijas plato un Aragonas ielejā. Šajos rajonos atspoguļojas plakankalnes reljefa, ievērojamā augstuma un vietējā kontinentālā gaisa ietekme. Te ir raksturīgs relatīvi zems nokrišņu daudzums (500 mm gadā) un krasas temperatūras svārstības dažādos gadalaikos. Vecās Kastīlijas un Aragonas līdzenumos ir diezgan aukstas ziemas ar salu un spēcīgiem, skarbiem vējiem; vasaras šeit ir karstas un salīdzinoši sausas, kaut gan maksimālais nokrišņu daudzums attiecas tieši uz šo gadalaiku. Jaunajā Kastīlijas, klimats ir nedaudz maigāks, ar siltāku ziemu, bet arī ar zemu nokrišņu līmeni. Lauksaimniecībai visos šajos rajonos vajadzīga apūdeņošana.
Iesakām arī izlasīt informāciju portālā The Best Time To Visit, kur pieejama detalizētāka informācija par klimatu katrai pilsētai.
Ko apskatīt?
Barselona
Šī gleznainā pilsēta Vidusjūras piekrastē, kas atrodas tikai 160 kilometrus no Francijas, piepildīta ar radošo garu un brīvību. Dibināta nelielas ķeltu apmetnes vietā kā romiešu kolonija, ko nosauca Patrīcijas Favencijas Barkino vārdā, tā bija spēcīgās Katalonijas-Aragonas valsts galvaspilsēta, kuras īpašumi 15. gadsimtā sniedzās līdz Neapolei un Atēnām. Un, lai gan mūsdienās šis apgabals ir tikai daļa no plašās valsts, vietējās tradīcijas un kultūra ir ļoti savdabīga. Katalonijā runā savā valodā, flamenko vietā dejo sardanu, vēršu cīņas tiek uzskatītas par vulgāru izrādi un te lepojas ar ģēnijiem, kas dzimuši tās zemē: Salvadors Dali, Antonio Gaudi, Huans Miro, Antoni Tapies…
Madride
Neliels 9.gadsimta arābu cietoksnis, kas dibināts Manzanares upes krastos, šodien ir kļuvis par Spānijas galvaspilsētu, milzīgu metropoli, kur dzīvo 5 miljoni cilvēku. Atrodas 600 metrus virs jūras līmeņa un ir visaugstākā Eiropas galvaspilsēta. Pateicoties karaliskās ģimenes klātbūtnei, lieliskai arhitektūrai un bagātajai kultūras dzīvei, pilsēta ir visas Spānijas vizītkarte: šeit ir daudzi teātri, mākslas galerijas un muzeji, no kuriem visvairāk apmeklētākais ir pasaulslavenais Prado muzejs.
Valensija
Šī pilsēta ir bagāta ar daudziem tūrisma apskates objektiem – bijušā pilsētas aizsargmūra torņi, katedrāle (kurā atrodas trauks, kas tiek uzskatīts par Svēto Grālu), zvanu tornis (pazīstams kā “Migelete”), zīda audēju ģildes ēka La Lonha (iekļauta Pasaules mantojuma sarakstā kopš 1996.gada ).
1998.gadā atklāja Mākslas un zinātnes pilsētu – grandiozu muzeju un izstāžu zāļu kompleksu. Arhitekts – Santiago Kalatrava. Šeit atrodas arī Eiropas lielākais Okeanārijs – L’Oceanogràfic.
Sevilja
Senā pilsētas daļa (Casco Antiguo) sastāv no šauru ielu labirinta. Starp būvēm noteikti jāatzīmē Maria de la Sede katedrāle, celta laikā no 1401-1519. gadam bijušās mošejas vietā. Netālu atrodas 114 metrus augstais tā saucamais Giralda – zvanu tornis ar bagātīgiem rakstiem un ornamentiem, kurā atrodas 22 harmoniski noregulēti zvani.
Alkazar pils-cietoksnis Reales Alcázares de Sevilla – mauru filigrānās fantāzijas paraugs – tika uzcelts laikā no 1350-1369. gadam kā mauru citadele un vēlāk pārveidots. Gandrīz 700 gadus tā ir bijusi Spānijas karaļu pils.
Kas notiek?
Flamenko ir viena no Spānijas vizītkartēm, lielākā daļa tūristu pirmo reizi apmeklējot valsti cenšas noskatīties šo izrādi. Pieaugošais pieprasījums ir radījis daudz “mākslinieku”, kas mazos restorānos un lielās koncertzālēs izpilda to, ko vēlas redzēt skatītāji, bet patiesībā tam ir maza līdzība ar īsto flamenko. Uzziniet vairāk par flamenko vēsturi.
23. aprīlis – “Rozes un grāmatas svētki” vai Svētā Georga diena. Šo svētku pirmsākumi sakņojas tālā 18.gadsimtā. Daudzās šīs oriģināla tradīcijas rašanās versijas joprojām nevar izskaidrot šo jautājumu. Tomēr, no gada uz gadu, šajā dienā iemīlējušies jaunieši dāvina meitenēm sarkanas rozes un pretī saņem grāmatu kā mīlestības un uzticības simbolu. Savā veidā Svētā Georga svētki ir iemīlējušos svētki, Katalonijas analogs Svētā Valentīna dienai.
Bez tam, Svētais Georgs ir Katalonijas patrons. 1995.gadā UNESCO organizācija kopā ar Katalonijas valdību apstiprināja 23.aprīli kā Grāmatu un autortiesību dienu.
Pats galvenais notikums valstī, protams ir Svētā Izidora svētki («Feria de San Isidro»), ko ar nepacietību gaida visi vēršu cīņas cienītāji. Svētki, kas notiek par godu Spānijas galvaspilsētas patronam Svētajam Izidoram notiek 15.maijā, bet svinības, gadatirgi un citi izklaides pasākumi sākas jau daudz ātrāk.
Feria San Isidro – tā ir matadoru un vēršu audzētāju ugunskristības, “novillero” cīnās ar jaunajiem vēršiem. Tās sākas maija vidū un ilgst līdz jūnijam, iekļaujot apmēram 24 koridas, trīs “noviljadas” ar jauniem buļļiem un tikpat daudz zirgu koridas.
23. jūnijs – Svētā Huana svētki (San Juan) – tiek svinēti naktī no 23. uz 24. jūniju. Visi svin Svētā Huana dienu (sava veida analoģija ar Latvijas Līgo svētkiem un Krievijas Ivana Kupala svētkiem) – vienus no visiecienītākajiem un pazīstamākajiem Spānijas svētkiem. Iesakām tos apmeklēt, lai dažādotu savu atpūtu pludmalē. Pievienoties šī reģiona senajām tradīcijām izdosies tūristiem, kas Spānijas piekrastē atpūtīsies jūnija beigās.
Rudens Barselonā – tie ir grauzdēti kastaņi, karsta šokolāde un virtuļi ar anīsu. “Donjas castañeras” rosīgi pārdod savu garšīgo preci, cep kastaņus un saldos kartupeļus “boniato” uz oglēm, izcili garšīgi!
Ziemassvētki - ģimenes svētki, ko apliecina daudzie sakāmvārdi – piemēram: “Ziemassvētkos katra aitiņa – savā kūtiņā”. Naktī no 24. uz 25. decembri visi iet uz “Gaiļa misi”, kad gaiļa dziesma paziņo jaunas dienas sākumu, gaismas uzvaru pār tumsu. Pirmo reizi šāda mise notika Romā piektajā gadsimtā, pāvesta Sikstsa III laikā.
1. janvāris – Jaunais gads
6. janvāris – Trīs ķēniņu diena
Aprīlis – Lieldienas
23. aprīlis – Sv. Georga diena
27. aprīlis – Montseratas Svētās Jaunavas diena
1. maijs – Darba svētki
19. maijs – Otrās Lieldienas
24. jūnijs – Sv. Huana svētki
15. augusts – Marijas Debesbraukšanas diena, Grasijas kvartāla svētki
11. septembris – Katalonijas Valsts svētki
24. septembris – Sv. Merses diena (Barselonas patronese)
12. oktobris – Spānijas nacionālā diena
1. novembris – Visu svēto diena
6. decembris- Konstitūcijas diena
8. decembris- Šķīstās ieņemšanas diena
25. decembris – Ziemassvētki
26. decembris – Sv. Estebana diena
Apskati arī ceļojumus uz Spāniju, kurus šobrīd piedāvajam! Ja kas, droši dod ziņu! Sazināties ar mums
Vispārīga informācija par Spāniju
Spānija (spāņu valodā España), oficiāli – Spānijas Karaliste (spāņu un galīsiešu valodā – Reino de España, kataloniešu – Regne d’Espanya, basku – Espainiako Erresuma, astūriešu – Reinu d’España) ir valsts Eiropas dienvidrietumos. Aizņem lielāko Ibērijas pussalas daļu.
Spānijas lielākās pilsētas ir Madride, Barselona, Valensija, Sevilja, Saragosa un Malaga.
Pilsētu iedzīvotāji – 76%. Iedzīvotāju blīvums – 79,7 cilvēki uz km².
Oficiālā valoda – kastīliešu. Katalonijā, Basku zemē un Galīsijā reģionālajām valodām ir oficiāls statuss līdztekus spāņu valodai, kas ir valsts valoda, saukta arī par kastīliešu valodu.
95% ticīgo - katoļi. Neskatoties uz to, 67% Spānijas iedzīvotāju atbalstīja ideju par viendzimuma laulības oficiālo reģistrāciju. Kopš 2005.gada jūlijā valstī stājās spēkā likums, kas legalizē viendzimuma laulības un piešķir viendzimuma pāriem tiesības adoptēt bērnus.
Ārpus valsts, ir vairāk nekā 2,7 miljoni spāņi, tostarp Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā 1,7 miljoni, Rietumeiropas valstīs vairāk nekā 1 miljons (galvenokārt Francijā un Vācijā).
Robežojas ar:
Spāniju apskalo Atlantijas okeāns no ziemeļiem un rietumiem, un Vidusjūra dienvidos un austrumos.
Spānija iedalīta 17 autonomos apgabalos, sīkāk tā iedalīta 50 provincēs. Spānijas sastāvā ietilpst divas tā sauktās autonomās pilsētas (ciudades autónomas) Āfrikā – Seūta un Meliļa.
Spānijas virtuve
Spāņu virtuve atšķiras ar savu tradicionālo ēdienu pagatavošanu izmantojot olīveļļu kā augu eļļu un cūkas speķi kā dzīvnieku taukus, kā arī ar lielu augļu un zaļumu daudzveidību, kurus ieviesuši gan arābi, gan tie ievesti no Amerikas, kā piemēram kartupeļi un tomāti. No otras puses, spāņu virtuves pēdējo gadu desmitu panākumi ir saistīti ar lielu daudzumu augsti kvalificētu speciālistu, pateicoties kuriem ir izdevies pārveidot tradicionālos ēdienus un receptes mūsdienu garā. Tas piešķīra Spānijas gastronomijas mākslai jaunu kvalitāti un garšu.
Naudas vienība – Eiro
Spānijas telefona kods +34
Laika josla CET – Centrāleiropas laiks (Central Europe Time)
Atšķirība ar Latviju: -1 stunda
Pāreja uz vasaras laiku – pēdējā martā svētdienā 01:00, atpakaļ – oktobra pēdējā svētdienā plkst. 01:00.
