Svētku priekšvakarā pieņemts iztīrīt māju tā, lai viss spīd; svētkus sagaida tērpušies visgreznākajos tērpos, sagatavo dāvanas draugiem, rīko uguņošanu un ģimenes svētku maltītes. Pa ielām pārvietojas procesijas ar izrotātiem Lakšmi attēliem, visur deg Divali gaismekļi - māla lampiņas ar dakti, kas izgatavota no kokvilnas un piepildīta ar kokosriekstu vai sinepju eļļa, bet pārtikušāki cilvēki lampiņas piepilda ar kausētu džī sviestu. Šie lukturi ir iedegti visur, jo īpaši pie durvīm , lai laimes dievietei norādītu ieeju mājā. Ieejas durvis dekorē ar mango lapu un samteņu ziedu vītnēm.
Bhai-Dooj svētki simbolizē uzticamo mīlestību starp brāli un māsu. Uzliekot Tilak zīmi brālim uz pieres māsa lūdzas par brāļa garo dzīvi un labklājību, savukārt brālis sola atbalstīt un aizsargāt savu māsu līdz sava mūža beigām. Svētkus visā Indijā svin otrajā dienā pēc Divali svētkiem.
No rīta māsas sāk gatavoties svētkiem - noformē puja, kurā ievieta sandalkoka pasta, rīta rasa, zaļa zāle, graudi, rīsi, saldumi, vārīti rīsi un kokosrieksts. Māsas ievēro gavēni, kamēr nav pabeigušas savam brālim veltīto svēto rituālu. Rituāla laikā notiek aarti lampas iedegšana, kas aizsargā pret ļaunuma spēkiem, un uz brāļa pieres ar sarkano cinobru tiek iezīmēts Tilak punkts. No savas puses brāļi ierodas pie māsām ar dāvanām un svētī viņas. Šādā veidā tiek atainota leģenda, kuras varoņi senos laikos bija dievs Krišna un viņa māsa Subhadra, kura pirmā veica šo svēto rituālu.