Festivāls sākas Navratri dienā un desmitajā dienā noslēdzas ar Dušehra svētkiem. Navratri un Dušera svētkus svin visā valstī vienlaicīgi ar dažādiem rituāliem, bet ar īpašu aizrautību, jo beidzas nogurdinošā karstā vasara un sākas ziemas sezona.
Saskaņā ar tradīciju festivāla 10 dienu laikā visā valstī notiek teatralizēti “Ramayana” – “Ram Lila” eposa uzvedumi par prinča Rama dzīves stāstu, kas ar pērtiķu karaļa Lakšmana palīdzību sakāva dēmonu, viņa brāli un dēlu, kuri bija nozaguši viņa sievu. Priekšnesumi notiek vakaros uz īpaši uzbūvētiem augstiem tiltiņiem, kas ir spilgti izgaismoti un izrotāti ar ziedu vītnēm, visapkārt atrodas saldumu teltis un karuseļi, pasākumos piedalās lieli ieinteresēto skatītāju pūļi. Visas sieviešu lomas tradicionāli spēlē vīrieši, jo senos laikos aktiermāksla tika uzskatīta par nepieklājīgu nodarbošanos.
Viss notiekošais ļoti atgādina lauku gadatirgu. Gigantiskas groteskas dēmonu figūras, kuras noslēgumā sadedzina, tās ir pildītas ar plaukšķenēm un skaļi sprāgst sajūsmināto skatītāju priekšā.
Tiek uzskatīts, ka kopā ar dēmonu figūrām ugunī sadeg viss pasaules ļaunums, kas, neskatoties uz savu varenību un daudzveidību, spiests piekāpties patiesībai un labestībai.
Ļoti iespaidīga ir Ram Lila izrāde Vecajā Deli, pie Sarkanā Forta, kuru noteikti apmeklē valsts augstākās amatpersonas. Tajā piedalās labākie profesionālie aktieri un aktrises no nelielas pilsētas Moradabad, kas atrodas Uttar Pradesh štatā.
Ramas lomas izpildītājs nav mainīts jau gadu desmitiem, viņu ļoti ciena priekšnesuma organizatori, savukārt aktieris mēnesi pirms izrādes ved šķīstu dzīvi, nesmēķē un nelieto alkoholu. Kā Ramas iemiesojums, viņš tiek pielīdzināts dievam, viņam parādoties Vecās Deli ielās, uzreiz veidojas pūlis, kas vēlas pieskarties viņa kājām.
Pēc Ramas uzvaras un dēmonu sadedzināšanas, Rāmas, Sitsa un Lakshmana izpildītāji sēžas krāšņi dekorētā pajūgā un gavilējoša pūļa ovāciju pavadībā - Jai Shri Ram! (Ramas uzvara!) viņi tiek aizvesti uz mājām. Īpaši, krāsainas šīs procesijas notiek Maisore (Karnataka) un Ahmedabad (Gujarat). Nākamajā dienā Indijā sākas darba diena. Uttar Pradesh štata mazajā pilsētiņā uz darbu dodas arī Rama, lai nākamā gada septembrī atkal pārvērstos par Dievu.
Cita leģenda, kas saistīta ar Dussehra, stāsta, ka dievi, nespējot tikt galā ar milzīgo ļaunuma spēku - bifeļu dēmonu Mahishasura, radīja kara dievieti Durgu, kas apveltīta ar visu dievu apvienoto spēku, un pat pārsniedzot to. Durgai izdevās sakaut Mahishasura. Durga-Puja (Dussehra), Dievietes – mātes, kura uzveikusi Ļaunumu, pielūgšana ir vismīļotākie svētki Bengālijā, tie notiek divas reizes gadā: martā / aprīlī (Ram Navmi) un septembrī / oktobrī. Vienā vai otrā formā Dievieti - māti pielūdz visā Indijā, bet visstiprāk šis kults attīstīts ziemeļaustrumos, kur viņi Durgā redz sieviešu spēka - šakti iemiesojumu. Visgreznāk šos svētkus svin Rietumbengālijas, Assama, Bihāras, Orissas, Mysore štatos.
Ļoti populārs tēls ir Durga - meita, kura ik gadu apmeklē vecākus ar saviem bērniem Lakšimi (bagātības dieviete), Sarasvati (gudrības dieviete), Ganeša (bagātības dievs) un Kartikeya.
Mitoloģiski Durga ir saistīta ar Ramajānas notikumiem, jo Rama vērsās pēc palīdzības pie Šakti, kad bija zaudējis cerību tikt galā ar Ravanu un atbrīvot Situ saviem spēkiem. Durga pieprasīja upurēt 108 melnus lotosus, bet Rama varēja atrast tikai 107 . Izmisumā, viņš bija gatavs upurēt savas acis, kas bija melnas un lotosa formā. Bet Dieviete - karotāja apžēlojās un Ramam deva savu svētību uzvarai.
Pēdējā, devītajā svētku dienā, precētas sievietes veic īpašu rituālu par godu Durgai, lai viņa atgrieztos nākamajā gadā, svinīguma brīdi nedaudz izjauc tradīcija nokrāsot ar cinobra pulveri vienai otras matus un seju.
Vakarpusē notiek ceremonija, kuras laikā Durgas statujas tiek iegremdētas tuvākajā ūdenskrātuvē.