Kā reliģiska sekta džainisms radās brahmanistu vidē, VI-V gs.p.m.e.. Tās dibinātājs Mahavira dzimis 540 p.m.e. Vaishali piepilsētā Kundagrama. Vardhamana vai Mahavira ("Diženais Varonis ") radīja savu doktrīnu aptuveni tajā pašā laikā, kad budisma dibinātājs Buda Gautama.

Kaut gan abas ticības noliedza kastu sistēmu un apšaubīja Vēdu svētumu, tās sāka attīstīties pavisam atšķirīgos veidos. Buda izvēlējās "vidusceļu" starp askētismu un greznību, Mahavira kļuva par askētisma galējo formu piekritēju. Varbūt tas bija iemesls, kāpēc budisms ieguva vairāk atbalstītāju un kļuva par pasaules reliģiju. Indijā ar vairāk nekā vienu miljardu iedzīvotāju ir tikai nedaudz vairāk kā 3 miljoni džainisma piekritēju.

Galvenais džainisma filozofijas saturs ir doktrīna par galēju sevis ierobežošanu, pateicoties kurai džainisms ir kļuvis par visskarbāko un askētiskāko reliģiju pasaulē. Vārds pats par sevi cēlies no vārda «jina», kas nozīmē "iekarotājs". Kaut arī Džina tiek uzskatīts par sektas dibinātāju, viņš bija 24. pēc kārtas un pēdējais Tirthankara.

Saskaņā ar džainisma ticību, 24 Tirthankaras sasniedza absolūto gudrību, uzveicot savas vēlmes un tādējādi vājinot saites ar materiālo pasauli. Džainisma filozofijas pamatdoma ir apgalvojumā, ka nepastāv ne personificēts dievs, ne abstrakts absolūts. Pats cilvēks strādā, lai pilnveidotu savu dvēseli, izmantojot trīs džainistu dārgumus - pareizu ticību, pareizas zināšanas un pareizu rīcību.

Džainisms saņēma atbalstu pēc tam, kad Mahatma Gandhi pasludināja džainisma pamatprincipu ahimsu vai nevardarbību, par galveno cīņas veidu pret britu koloniālismu. Džainisti to uztver ļoti nopietni, Indijā Jūs varat sastapt džainistu mūkus, kuri muti un degunu aizseguši ar vieglu pārsēju, lai nejauši nenorītu kādu lidojošu kukaini. Šie mūki slauka ceļu pirms sevis, lai nejauši nesamītu kādu uz zemes. Visi džainisti ir stingri veģetārieši, viņi neēd pat dārzeņus, kas satur sēklas (tomāti, gurķi, u.t.t.). Neraugoties uz relatīvi mazo kopienas lielumu, Indijā ir daudz grandiozi un grezni džainistu tempļi.

Divu galveno plūsmu - Shwetambara (ģērbušies baltā) un Digambara (ģērbušies debesīs) doktrīnas atšķiras tikai nedaudz, pie tam digambari atsakās valkāt pat apģērbu, lai nevardarbības principu novestu līdz absolūtam stāvoklim.