Atgriežoties normālā stāvoklī visiem ir pienākums atjaunot badošanos. Šīs badošanās nozīme - sajust to, ko jūt nabadzīgie un izsalkušie, un saprast vienkāršākas un jēgpilnu dzīves nepieciešamību. Pravietis Muhameds teica: "ja kāds, kas ievēro Ramadānu, nejūt riebumu pret netaisnību - viņa badošanās ir veltīga; ja kāds ceļas naktī lasīt lūgšanas, bet necīnās pret ļaunumu un netaisnību, atņem sev miegu pavisam veltīgi."
Pateicoties stingriem Ramadāna noteikumiem, kas ilgst vienu Mēness mēnesi, ticīgos pārņem dziļa reliģiozitāte un apziņa par nepieciešamību darīt labu un dzīvot jēgpilnāku dzīvi. Labdarība (Zakat) – naudas un citu materiālo labumu ziedošana ir viens no pieciem islāma pīlāriem.
Īstenam musulmanim jāziedo nabadzīgajiem visu gadu, bet it īpaši Ramadāna laikā. Ikviens, kura īpašums ir ekvivalents 52,5 toliem (tola - aptuveni 10 grami) sudraba, Ramadāna laikā jāziedo trūkumcietējiem vismaz 2,5% no sava īpašuma.
Dažas dienas pirms Ramadāna beigām jau sajūtama Eid tuvošanās, gluži kā brīvdienu tuvums eksāmenos nogurušajiem studentiem. Pakāpeniski sāk atdzīvoties tirgus - cilvēki pērk pārtiku, apģērbu, celtniecības materiālus, lai pirms svētkiem uzkoptu māju.
29. vai 30. Ramadāna dienā parādās augošs mēness, un tas iezīmē ilgi gaidīto Eid svētku sākumu. Visi piedalās Magrib Namaz (vakara lūgšanā) un apmainās ar dāvanām. Vīrieši uzvelk jaunus svētku tērpus, bagātīgi iesmaržinās un dodas uz rīta svētku dievkalpojumu mošejā.
Uz šo dievkalpojumu pulcējas daudz cilvēku, un tam nav līdzvērtīga pēc organizētības un disciplīnas, kad visi ticīgie kārtīgās rindās, nometušies uz ceļiem, paceļ rokas patiesā reliģiskā ekstāzē, šeit nav ne prinču, ne ubagu.
Pēc lūgšanas imāms nolasa sprediķi, pēc tam sapulcējušies lūdz Allāham piedot visus grēkus un atbrīvot no nelaimēm. Tad ticīgie apskaujas un sveicina viens otru ar saucienu "Eid Mubarak" (laimīgus Eid svētkus), pēc tam dodas uz mājām pie klātiem galdiem.
Katram musulmanim un viņa ģimenes loceklim jāziedo trūcīgajiem 1.75 kg kviešu un 3.5kg rīsu, lai viņi varētu piedalīties svētkos kopā ar citiem sabiedrības locekļiem.
Sievietes lūgšanu veic mājās un sagatavo greznu svētku galdu, ir vesels saraksts ar ēdieniem, kurus gatavo tikai un vienīgi uz Eid (sivai - nūdeles vārītas pienā ar cukuru, žāvēti augļi, saldumi, biryani – gaļa sacepta ar pikantiem rīsiem u.t.t.). Sievietes uzvelk labākās drēbēs, ļoti rūpīgi uzkrāsojas - vīrieši atgriežas no mošejas, un sākas dzīres. Draugi - ne musulmaņi ar prieku pievienojas ģimenes svinībām Eid, jo skanot saucieniem "Eid Mubarak!" uz galda tiek likts labākais, ko cilvēki var atļauties. Bērniem šajos svētkos dota brīvība, un viņi var tērēt savu kabatas naudu, kā to vēlas.
Brāļi apciemo savas precētās māsas ar dāvanām - saldumiem un rotām. Eid dāvanas pieņemts dāvināt arī pastniekiem un sētniekiem, veļas mazgātājām, elektriķiem - īsi sakot, ikvienam, kurš klauvē pie durvīm. Tas ir kļuvis par rituālu.